uzvija Karls.,

1) auch uzvijis U., eine dritte Schnur, die um eine zweidrätige noch geflochten wird
U., Infl.; "pātagai trešā kārta" Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616: ar uzviju šūpļa virvi... vīdināj[a] Latv. Saule 1928, S. 724 (VL. aus Kegeln);

2) das Übermass
Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; ar uzviju (uzvijām) oder (Ar.) uzviju vijām, mit Zugaben, zu viel: ar uzviju maksāt, zu viel (mit einer Zugabe) bezahlen Lems. n. U. (ähnlich: Deglavs Rīga II, 1, 578). ar uzviju dziedāt, mit Zugaben singen (in, mit Gleichnissen singen?) U. ar uzviju runāt, mit Umwegen von etw. sprechen Sessw. n. U, tuo... zināja... ar visādām piede̦vām, izpuškuojumiem un uzvijām Janš. Bandavā II, 69.

Avots: ME IV, 398

uzvija,

1): auch Auleja, Kaltenbr., KatrE.; ar uzviju ... virves vīdināja BW. 320; analog vom Zaunflechten:
pēdējai žuoga pinamai kārtai uzliek luokanu žagaru uzviju Frauenb.;

2): ar uzviju es dziedāju, ar uzviju gavilēju; ar uzviju ("?") lai nuoņēma manu zīļu vainaciņu BW. 319; ‡

3) Aufgewundenes:
visi tavi vārtu stabi sudrabiņa uzvijām Tdz. 54407.

Avots: EH II, 739