uzvārtīt

uzvā`rtît (ksl. vъzvratiti "reddere"),

1) (hin)aufwälzen:
zē̦ns uzvartījis sev akmeni uz kāju Dunika;

2) aufwühlen:
uzvārtīt dūņas dīķī Bers. Refl. -tiês, sich (hin)aufwühlen (auf etw.): zirgs uzvārtījies puķēm.

Avots: ME IV, 397