uzņaudēt
uzņaũdêt,
1) miauend, flennend, weinend aufwecken:
kaķis uzņaudējis bē̦rnu nuo miega:
2) mlauend, flennend, weinend hervorrufen:
kaķis var nelaimi uzņaudēt Saikava.
Avots: ME IV, 362
1) miauend, flennend, weinend aufwecken:
kaķis uzņaudējis bē̦rnu nuo miega:
2) mlauend, flennend, weinend hervorrufen:
kaķis var nelaimi uzņaudēt Saikava.
Avots: ME IV, 362