vārgot

vãrguôt AP., Salis, (mit ā`r 2 ) Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Saikava, Sessw., leiden, krank sein, im Elend sein U.; "das Joch der Bedrückung tragen" Spr.: ņem, tautieti, drīz tu mani, neļauj ilgi man vārguot: svešs tētiņš, sveša māte... BW. 5163. dieviņ..., pieņem ve̦cus cilvēciņus; lai tie vaira nevārguo šai baltā saulītē 27280. vārguot man... Laime nuolikuse 9278. ve̦cs tē̦vs, kas jau vārguojis uz aiziešanu Etn. IV, 45. ar grūtumu un sirds vārguošanu (mit Mühe und Jammer) Glück Pred. Sal. 4, 6. Ēģiptes vārguošana I. Mos. 15.

Avots: ME IV, 504


vārgot

vãrguôt: "nīkt" (mit âr 2 ) Frauenb.

Avots: EH II, 763