vāļot

I vāļuôt, s. vāļât.

Avots: ME IV, 498


vāļot

I vāļuôt, Refl. -tiês: unsicher gehen, straucheln Gramsden; faulenzen, liegen (mit â 2 ) Kegeln; apcirknī vāļuojās pārs šķiņķu Jauns. Raksti IV, 155.

Avots: EH II, 762


vāļot

II vāļuôt, Heu in Haufen legen Wid.; (getrocknetes Heu an die Scheunentür) hinanwälzen Sessw. (mit à 2 ); "eine Heuschwade umwenden" (mit ã ) Kurs., Schmarden; "vālas machen" Wessen.

Avots: ME IV, 498


vāļot

IV vāļuôt "?": kuo viņi vāļuo vācu dziesmas? Atpūta, № 634, S. 6. vāļuo tâ gaŗi un gaudulīgi kâ leiši № 636, S. 6. vis˙sirsnīgākie dziedātāji izrādījās leiši ... kâ jau īsti vāļuotāji, viņi prata dziesmā izteikt tādu spē̦ku ... № 633. S. 7.

Avots: EH II, 762