vēzināt

vēzinât,

1), schwingen Wessen, schwenken:
vēzina vē̦zdu ap galvu Memelshof; "= vẽzêties 1" Nötk. (mit ẽ);

2) prügeln
U. In der Bed. 2 zu vē̦za I.

Avots: ME IV, 574


vēzināt

vẽzinât,

1): mit è 2 PV.Refl. -tiês PV., = vẽzêtiês 1.

Avots: EH II, 780