vairība

I vairība, das Ausweichen, Meiden (izvairīšanâs) Nötk. (mit aî), "dairība": viņam ir tāda vairība, atturēšanās īpašība, bailes nuo uzstāšanās Bers.

Avots: ME IV, 441


vairība

I vairība: "die Weigerung; das Sichenthalten" Wessen.

Avots: EH II, 750


vairība

II vaĩrĩba "Überfluss": viņš dzīvuo turībā un vairībā AP.; eine andere Person aus AP. kennt es nicht.

Avots: ME IV, 441