II valuôda Wolm. u. a., (mit
ùo 2 ) Lis., Demin.
valuodīte BW. 11719 var.,
1) valuôde PlKur.,
die Sprache; die Rede, das Gespräch (in letzterer Bed. auch der Plur.
valuodas gebräuchlich):
latviešu, vācu, krievu valuoda. tē̦va (U.) od.
tē̦vu valuoda, die Muttersprache. iznesīga (Var.:
izveicīga, izvedīga, izdevīga) valuodiņa BW.11719.
skaidra, ē̦rta valuodiņa 77.
mīlīga valuoda Br. 541.
želīga valuodiņa Biel. 2154.
barga valuodiņa 2275.
bagāta, luokana, cē̦la, kuoša valuoda Austr. kal. 1893, S. 65.
kâ skujiņa valuodiņa Biel. 1582 (ähnlich: Etn. IV, 4),
barsche, scharfe Rede. tukša valuoda St., U.,
blēņu valuodas Krilova pas. 33,
leeres Geschwätz, unwahres Gerücht. tautam gudra valuodiņa BW. 10665 var.
(ve̦ci vīri) gudras laida valuodiņas (Var.:
runā gudras valuodiņas) 27295 var.
tautām gara valuodiņa 10665 var.
tautum daudz valuodiņu 10665.
acu valuoda Turg. Muižn. per. 54,
die Sprache der Blicke. puķu valuoda, Blumensprache. Sprw.:
bē̦rnam bē̦rna valuoda Br. sak. v. 109.
tu jau ar valuodu viņam priekšā neaiztiksi RKt. VI, 936.
netrūkst dziesmu man dzieduot, ne valuodu runājuot BW. 1188.
māsiņam valuodiņa nesade̦r 307.
labrītiņ! dievs palīdz! tā pirmā valuodiņa Biel. t. dz. 2334.
mana sirds runā tuo pašu valuodu Kurbads.
citu valuodu nebij, kâ tikai par karu Vēr. II, 196.
valuoda Uoļiņiem savā starpā ne˙maz labi nevedās (das Gespräch ging nicht gut vonstatten) Kaudz. M. 170.
bez valuodas palikt, verstummen St., U.
viņš atdabūja valuodu A. XI, 570 (ähnlich: LP. IV, 105).
apburtajiem atduot valuodu LP. III, 104.
kalps sacīja valuodu me̦klē̦dams Seibolt MWM. VI, 637.
runāt pame̦stuo valuodu Kaudz. M. 135.
valuoda ienāca viņām drīz par Lienu (sie fingen bald an von L. zu sprechen) 93.
valuodu uz citām lietam griezdama (das Gespräch anderen Dingen zuwendend) 16.
valuodas griežas uz tagadejām valsts būšanām 134.
drīz valuodas ve̦dušus (wurde gesprochen) par šuo, par tuo Etn. IV, 27.
valuodu uzsākt (Dīcm. pas. v. I, 34, Vēr. II, 64) od.
uzņemt (Kaudz. M. 33),
zu sprechen anfangen. valuodas uzvilkt LP. II, 37,
ein Gespräch beginnen. vedēji atkal ievilka valuodu, begannen zu sprechen BW. III, 1, S. 39.
jāle̦nc valuoda uz citu pusi (man muss das Gespräch auf andere Dinge lenken) A. XI, 153.
raudzīju nākt ar... biedriem valuodus (ich versuchte... ins Gespräch zu kommen) Siliņš 6.
valuodās ielaisties Kaudz. Vecais Stenders 53; Pas. IV, 269,
sich in ein Gespräch einlassen. viņa... ielaidas par tuo ar Spruoģieni valuodās Deglavs Vecais pilskungs 9.
piesacīju... māsiņai ar tautām nelaisties garajās valuodās BW. 11998.
ar nepacietību valuodā krist (ins Gespräch (ein)fallen) Kaudz. M. 122.
valuodās būt L.,
in einem Gespräch begriffen sein. valuodu apraut A. v. J. 1899, S. 29,
das Gespräch, die Rede abbrechen. valuodu laist, reden, sprechen: kādu re̦dzu runātāju, tādu laidu valuodiņu BW. 14919, 1.
kas guodīga meitenīte, guodam laida valuodiņu 6557.
valuodās iet, (zu) sprechen (anfangen): ej, māmiņa, valuodās (Var.:
runāties)! BW. 14355, 3 var.
ķēniņiene gāja ar savu meitu valuodās vaicādama... Pas. IV, 502 (aus Adiamünde).
valuodu ņemt, zu sprechen anfangen, das Sprechen erlernen: tas bē̦rns ar piektu gadu vēl valuodu ņēma, das Kind fing erst im fünften Jahre an zu sprechen. lai (sc.:
pādīte) drīz ņēma valuodiņu BW. 1539.
valuodu [citādi St]
luocīt, eine besondere Aussprache od. besonderen Dialekt haben U.
valuodu raustīt SDP. VIII, 20,
stottern. puisītis ... bērtin bēra valuodiņu BW. 12347 var.
ni bārstīju valuodiņas 1458.
valuodu šķilt, Feuerworte reden Bergm. n. U.
viņš aizskrēja ar savu valuodu pa meža ceļu Kaudz. M. 99;
2) gew. der Plur.
valuodas, das Gerücht, die Nachrede U.: Sprw.
labas valuodas ve̦lkas kâ gliemēzis, bet sliktas vēja spārniem skrien RKr. VI, 935.
valuodas iziet ļaudīs LP. IV, 22,
das Gerücht verbreitet sich. ļaužu valuoda(s), das Gerücht St., U.
tu puisīti[s], es meitiņa, abi ļaužu valuodā BW. 8984,
tu ar mani runādama tapsi ļaužu valuodās (wirst zum Gegenstand der Nachrede werden) 581.
pe̦ld mans augumiņš pa ļautiņu valuodām Biel. 2168.
es nevaru vairs panest nuo ļaudīm valuodiņas 1352.
ļaunas valuodas sāka kūpēt Neik. 59.
valuodu celt L., St.,
ein Gerücht veranlassen. valuodas celt (U.),
iznest (U.),
nē̦sāt (U.),
taisīt (Biel. 1925),
Gerüchte verbreiten. lai palika neguodā valuodiņas cēlējiņi BW. 8389,
valuodus ņemt (Mag. IV, 2, 153, U., Kav.),
likt, in (bösen) Rufbringen : neliec manu augumiņu . . . ļaužu valuodas! BW. 6329.
neliekat... manis vien valuodā! vai es viena uzauguse ļautiņiem daudzināt? 8733.
ļaudis mani ieņē̦muši nevainīgu valuodās 8611.
lai gulēja tie ļautiņi, kas tur mani valuodās (die über mich Gerüchte verbreiten) 8722.
valuodas aug, das Gerücht vergrössert sich U.
valuodām izšķirt Biel. 1235,
durch Nachrede auseinanderbringen, entzweien ;3) daudzināta valuoda L.,
eine gebräuchliche Redensart; šī valuoda pie mums netuop daudzināta L.,
dieser Ausdruck ist bei uns nicht gewöhnlich. Nebst valšķis 2 (?), valuodze, vāluôdze (s. dies) zu poln. wołać "rufen" u. a., s. KZ. LII, 123.Avots: ME IV,
461,
462