val˜stĩba C., Wolm. u. a.,

1) das Reich, der Staat
U.; das Gebiet: dieva valstība, das Gottesreich U. de̦be̦su valstība, das Himmelreich U. (liepai) zari līka uotra kunga valstībā (Var.: nuovadā, pagastā) BW. 12442, 9. šie ir ... valdnieki pēc savām valstībām Glück I Mos. 36, 30;

2) die rechte Ordnung, Fassung
Nigr.: tie (= mati) pa˙visam izgājuši nuo val˜stības Janš. Dzimtene IV, 84. tas jau pa˙visam izgājis nuo valstības (ist ganz unnormal geworden), kas gaišā dienā... vaļkājas pa tādām vietām Bandavā I, 39;

3) "?": ņemt ... Pieteri krietni valstībā, labi krietni izpērt Upīte Medn. laiki. jemt pie valstības Oknist, jem. seinen Wunsch erfüllen, zufriedenstellen ("mit komischer Nüance").

Avots: ME IV, 459

val˜stĩba,

1): de̦be̦su v. Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 280); "= pagasts 3" (mit àl ² ) Andrupine;

3): Macht(befugnis)
Saikava: tī dze̦ltānā bij munā vàlstībā ² (= valdīšanā).

Avots: EH II, 753