vanga

I vanga,

1) der Henkel an Gefässen
Alswig, Mar., (mit ) Blumenhof, Burtn., Karkel, Nauksch., Rentzen, Trik., Walk, Wizenhof, Wolmarshof, (mit àn 2 ) Korwenhof, Sinolen; die Handhabe zum Tragen (eines Geschirres (aus Strick, Bast od. Holz] U.) (mit ) Burtn., Smilt. (z. B. die aus Holz od. Strick angefertigte Handhabe am Deckel eines Eimers), Wrangelshof (z. B. die Handhabe eines Sarges od. eines Lofmasses): nav ... puodiņa ar vangu D. 231, 27, paņēma spaini aiz vandziņas MWM. VIII, 245;

2) die Schlinge
(vangas) Jummardehn, Meselau, Mag. IV, 2, 153, U., die Schlinge zum Vogelfangen AP., (mit àn 2 ) Vīt., (vañgas) AP., C., Nötk., Serben, (vangas) Lis., N.-Peb., Ogershof: putnus keŗ vangās Drosth. n. Etn. II, 49. vangas liek putniem Pebalg. izliec purvā rubeņiem vangas! Ogershof. kâ vangās Saul. vienā vangā bij iekārusies rubesnīcā Vīt. vangas taisīdams un putnu bē̦rnus ķe̦rdams Upīte Medn. laiki;

3) die Fessel(n)
Wid., (vañgas) AP., Nigr., (vangas) U.: tam uz ruokām vangas liekamas Nigr. tāds tik vangās liekams Alksnis-Zundulis. dievs ve̦lnu vangās licis ders. bargā verdzībā un ne̦suot gŗūtas vangas A. v. J. 1899, S. 16, tu esi . . . ve̦lnu vangās vedis Diez. viņš ir mūs iz mūsām vangām . . . izvedis ders. (fig.) kūst . . . le̦dus vangas Apsk. v. J. 1903, S. 237. strauts, kas vaļā kļuvis nuo ziemas aukstām vangām MWM. VIII, 326. salauzt nespēju es nāves vangu Skalbe Zalktis II, 111;

4) die Gefangenschaft
(vangas) U.;

5) "saite, valgs"; "Band" LKVv.;

6) "akas vinda" (mit àn 2 ) Alswig;

7) die Osterschaukel
(vangas) Lenzenhof n. Etn. II, 34;

8) das grosse Riegensieb
Kronw. n. U. In der Bed. 1, 2, 3 (und 5) nach Walde Vrgl. Wrtb. I, 2I8 und 260, Fick Vrgl. Wrtb. III4, 389, Cr. Meyer Alb. Wrtb. 463 und Jokl Ling˙kult. Unters. 103 (als ein Kuronismus?) zu li. vangùs "träge", véngti "ungern tun", vingis "Bogen, Krümmung", alb. vank, vangu "Felge", ahd. wankōn "ausweichen", winkil "Winkel" u. a.; dagegen nach Thomsen Beröringer 286 eher entlehnt aus estn. wang "Griff, Bügel, Krümmung". Und in der Bed. 4 (wenn sie nicht auf Bed. 3 oder 5 beruht) anscheinend nebst estn. wang "Gefangenschaft" aus dem Deutschen (im Le. als Rückbildung zu vanguôt; so auch in der Bed. 2, 3 und 5?)?

Avots: ME IV, 470, 471


vanga

I vanga,

1): "spaiņa vai tuoveŗa uoss" (mit añ) Ermes, "krūzes uoss" (mit añ) Ruj., "spainim ne̦samais" (mit àn 2 ) Kalnemois;

2): vàngas 2 Meselau, Schlingen zum Vogelfangen;

3): es jau tagad kâ vañgas dzīvuoju AP.;

8): "sijājamais" (mit añ) Gr.-Roop.

Avots: EH II, 756


vanga

II vañga C., = vañgale. das Mangelholz, Rollholz.

Avots: ME IV, 471


vanga

II vañga: auch Ruhtern.

Avots: EH II, 756


vanga

III vànga 2 Vīt., comm. "kas vangājas" (s. vangât I): ej nu tu vanga, kuo te vangājies! Vīt.

Avots: ME IV, 471


vanga

IV vañga, eine niedrig gelegene, feuchte Wiese mit hohem Gras Adiamünde, ein Flussheuschlag Gold., Salis, A. XX, 270: vanga parasti pārplūst rudeņuos un pavasaŗuos Salis. Als "Krümmung" (vgl. licis und estn. waṅṅumā "Wiese in einer Flussbiegung" ) zu vanga I 1 ? Anders (zu ali. vanga "Aue" u. a.) Trautmann Wrtb. 341.

Avots: ME IV, 471


vanga

IV vañga: Heuschlag od. Sumpf an einem Fluss Lems. S. dazu E. Fraenkel Balt. Sprachw. 90.

Avots: EH II, 756