vaļā, Adv.,

1) frei, los:
vaļā laist, loslassen, freigeben U. vaļā sprukt, losgehen, losziehn U. vaļā kļūt, tapt, tikt St., losbrechen. uguns vaļā, Feuer ist ausgebrochen U. Sprw.: vaļā lietas (frei, offen umherstehende Sachen) zagļam ceļu rāda Birk. Sakāmv. 76;

2) los, offen :
durvis vaļā, die Tür steht offen U. atvēris . . . durvis līdz kājai vaļā (ganz auf) A. v. J. 1901, S. 36. vaļā stāvēt St., offen stehen. vaļā mute St., ein offenes Maul.

Avots: ME IV, 464

vaļā, 1: laid tu mani v. nuo baltās ķēves! Frauenb. slinkum, laid māni v˙! BW. 6921. grāmatu v. laist "das Lesen vernachlässigen" Possart Statistik u. Geogr. des Gouv. Kurland (1843), S. 217. lūdzu tik sēsties [ragūs] iekšā, es tad uorēšu v. (= sākšu uorēt) Janš. Dzimtene V, 163. zellis tū˙lītās sulaiņiem sveic v. (beginnt zu erzählen), ka šis e̦suot ... Pas. XII, 81; ‡

3) tas tâ iet kâ v. ("ļuoti ātri un veikli") Breslau, Fehteln, Lemb., Siuxt. vajaguot abus ne̦samuos ... sasiet un tad likt pār ple̦ciem ...; tad varuot iet kâ v. Jauns. Raksti IV, 218 (ähnlich B. gr. ³ II, 178 und Mana dzīve ³ 28).

Avots: EH II, 754