važerēt

važerêt,

1) s. važarêt;

2) = varažât 2: ne˙vienam es neļaušu savu dziesmu važerēt (Var.: varažāt, sarežģīt) BW. 899 var.

Avots: ME IV, 489

važerēt

važerêt,

1): auch Linden in Kurl.

Avots: EH II, 760