vecinât, alt nennen: ve̦cu mani vecināja BW. 7910; 13163. tam pašam ve̦cam būt, kas man[i] ve̦cu vecināja 8227. kad jūs ve̦cu veciniet, ņemiet bē̦rnu iz šūpuļa! 22166 var. kuo tu te vienmē̦r vecini? reiz arī tu būsi ve̦cs! Vīt.

Avots: ME IV, 515

vecinât, ‡

2) alt werden lassen:
grūts mūžiņš, - tas tev[i] ve̦cu vecināja Tdz. 42664.

Avots: EH II, 766