vecpuisis

ve̦cpuisis, der Junggeselle: bērniņu ve̦cmāte steidza ietīt, ja puika, brunčuos...; tad puisis nenuodzīvuo par ve̦cpuisi BW. I, S. 176.

Avots: ME IV, 517


vecpuisis

ve̦cpuĩsis: kuo darīšu ve̦cpuišam? BW. 13074, 5. ve̦cpuisītis meitas ķēra 13093.

Avots: EH II, 767