vedējīša

vedējīša Prl. n. FBR. VI, 94, BW. 17101; 21471; 34621 var., = vedējmāte (?): vedējs ar vedējīšu (vai nu brūtgāna brālis ar savu sievu vai brūtgāna māsa ar savu vīru; ja šuo nebija, tad tālāki radenieki) BW. III, 1, S. 26. nuo citiem vedējiem juo vairāk ievē̦ruojama vedējīša, kam laba, veicīga valuoda 20. sūtiet mani vedējuos! es būš[u] laba vedējīša BW. 16177. tāda bija vedējīša, tāda bija ve̦damā 22841.

Avots: ME IV, 520