ve̦lnuôt, den Teufel anrufen: zē̦ns devās... laukā ve̦lnuodams..., kuo mēle nesa Izglītība v. J. 1910, S. 643. "kāds ve̦lns..." ve̦lnuo vien katru baltu stundu! uzmetīsies auguons mēlē Domas IV, 235.

Avots: ME IV, 533

ve̦lnuôt: schimpfen, fluchen (mit e̦l˜) AP.

Avots: EH II, 770