I velte̦ns (Subst. od. Adj. ?) "kas viegli veļas" Wessen.

Avots: ME IV, 534

II veltens,

1) "?": Hildu... pazina nuo... bērnības, kad viņa vēl kâ veltens vēlās pa pļavu un apluoku Veselis Netic. Toma mīlest. 6;

2) ein kleines, rundes Brot
Spr.

Avots: ME IV, 534