ve̦mas, das Vomieren Infl. n. U., Spr., Saikava; das Ausvomierte: ve̦mas nāk Etn. II, 163; Līn. FBR. II, 57, Bers., Golg., Hasenpot, Kl., Kreuzb., Lubn., Ruj., Sessw. ve̦mas sak spiest pakrūti Upītis Sieviete 171. izvemt ve̦mas Dz. V.

Avots: ME IV, 536

ve̦mas: auch Ramkau; v. iet Kaltenbr., Oknist.

Avots: EH II, 770