verîgs Golg., Mar., Nötk., N. - Peb., Wessen, Vīt., = vèrigs, verständig, aufmerksam, begabt: puika ļuoti verīgs Golg., Mar. viņam verīga galva: kuo viņam saka, tuo patur Erlaa, Vīt. Zu vērties "schauen"?

Avots: ME IV, 540

verîgs: auch AP., Kalnemois, Lubn., Sessw., Stom.; ‡

2) "?": dziedāsim .... verīguo dziesmiņu! Tdz. 36507 (aus Sessw.).

Avots: EH II, 772