veseļot

veseļuôt, tr., heilen, gesund machen: šādus bērniņus veseļuojuot šitâ JK. VI, 10. Refl. -tiês,

1) gesunden, genesen
U.: vīrs gulēja un veseļuojās A. v. J. 1897, S. 532. guovīm ieduot, lai tās veseļuotuos Etn. II, 85;

2) "zutrinken":
tu neesi veseļuojies, du hast mir nicht zugetrunken Celm.

Avots: ME IV, 544