vidzēt

vidzêt, -u, -ẽju, = vizêt, leuchten, fun keln: vidz kâ dimants Sassm. n. RKr. XVII, 63. vidzu vidz ezeriņš sīkajām raudiņām BW. 6206. kas spīdēja, kas vidzēja viņā lauka galiņā? 10033, 2 var.

Avots: ME IV, 581


vidzēt

vidzêt: auch Oknist n. FBR. xv, 189.

Avots: EH II, 781