vienalga
viên˙àlga Wolm. u. a., (mit al̃) C., ) C., gleichviel U., einerlei: Sprw. tam jāiet - vien˙alga vai lūst, vai plīst RKr. VI, 417. kas jādara, tas jādara - vien˙alga, vai luok, vai laiza Br. sak. v. 441. šuodien vai rīt - man tas vien˙alga A.v. J. 1901, S. 102. man tas viss vien˙alga (das ist mir ganz einerlei) LA.
Avots: ME IV, 656
Avots: ME IV, 656