viêndìen Ahs. > hochle. vin̂dien Golg., viêndìe, Adv., eines Tages, einst U. (nach U. "nicht eben gebräuchlich"); vor paar Tagen Bers.: Krustiņš mani viendien bāra Blaum. Pazud. dēls 5. Nuoliņš tur viendien ara Vēr. v. J. 1904, S. 393. es viendie iegāju Austr. K. Gluns 59. pacilā jēriņu, vai smagāks kâ viendien Krišs Laksts 52.

Avots: ME IV, 658

viêndìen: auch Borchow, ("nesen") Fest.

Avots: EH II, 795