vienkopu

viênkuõpu, viênkuõpus, viênkuõpū, Adv., = viênkuõp: vienkuopu turēties Kaudz. M. 8. vienkuopus sakrāt Etn. I, 35. priedes aug vienkuopu Apsk. v. J. 1903, S. 173. lai atzīmē̦tu kustuoņus un augus vienkuopus Konv.2 702. nauda atkal bijuse visa vienkuopu LP. VII, 1118. e̦ze̦ri senāk bijuši vienkuopū 1312.

Avots: ME IV, 660