viênuot (li. vienuoti "vereinigen"), einigen, zusammentun U., Asp. R. VII, 16: grauzdenieki bij vienuoti ar pieinavniekiem kuopā Siuxt. Refl. -tiês, sich einigen. Subst. vienuôšanās, Einigung M. Aron Kr. Vald. 15. viênuôtãjs, wer einigt: tautu vienuotājs Konv. ² 163.

Avots: ME IV, 668

viênuot: mit iẽ Dunika.

Avots: EH II, 797