viênreĩz, viêreiz ² Siuxt, Adv.,

1) einmal:
viņš tur bijis tikai vienreiz;

2) einmal, einst:
vienreiz vienam tē̦vam bija trīs dē̦li;

3) einmal (wie selten jemand):
vagarim, vienreiz druošam vīram, palicis bail JK. lai gan vienreiz kārs uz gaļu LP. I, 184.

Avots: ME IV, 663

viênreĩz,

1): v. devu lina kre̦klu, uotrreiz - lina paladziņu BW. 22197;

2): v. dzīvuoja viens v,ecs vīrs; te vien˙reiz tumsā kaut kas gāzis Dunika.

Avots: EH II, 796