viesot

vìesuôt U., gew. refl. viesuôtiês U.,

1) zu Gaste sein, zum Besuch sein:
viena dzimta pie uotras viesuodamās Apsk. v. J. 1905, S. 41. viesuojās, kamē̦r buteles bija tukšas BW. III, 1, S. 61. jaunekļi sanākuši viesuoties LP. VII, 85. šuodien... ciemuojama un viesuojama diena Janš. Paipala 17;

2) "?": ai, menciņ ze̦ltspārnīti, nāc ar mani viesuoties! es tev duošu kumuosiņu BW. 30695.

Avots: ME IV, 671


viesot

vìesuôt: man neklājas te v. Dünsb. Od. 117.

Avots: EH II, 798


viesot

‡ *II viêsuot 2 , zu erschliessen ausII ieviêsuôtiês 2 .

Avots: EH II, 798