vietraugas

vìetraũgas, eine alte Sitte, gemäss der vor der Hochzeit von Seiten der Braut die Wohnung resp. der Hof des Bräutigams besichtigt wurde Frauenb.; vietraugās (Doblen) od. vietrauguos iet, eine solche Besichtigung unternehmen: pate iešu vietraugās BW. 15351. tevi sūtu vietrauguos 16689. Ķirmgrauži aizbrauks ar meitu tur vietrauguos Janš. Dzimtene 2 II, 39. precībās un vietrauguos braucuot Čāp. 54. e̦suot jau vairāki bijuši vietraugās Jauns. III, 264.

Avots: ME IV, 674


vietraugas

vìetraũgas: "II, 39" ME. IV, 674 zu verbessern in "II, 38".

Avots: EH II, 798