vietîgs,

1) "derīgs savā vietā" (?) Laud.: e̦smu atraduse vietīgu paduomu Spr. Sal. 8, 12; v. vārds. ein Wort, das am Platz ist BielU.;

2) örtlich, lokal
(?) U.;

3) "stätiglich an einer Stätte"
L.

Avots: ME IV, 674

vìetîgs, ‡

4) "?": nepilnīgi vietīga ² zâle Heidenfeld.

Avots: EH II, 798