vikot
vikuôt,
1) herzhaft arbeiten:
nu tik vikuo! Wain. tagad ņe̦maties vikuot, ka varam visu sienu savākt, kamē̦r vēl nesāk līt! Grob. n. Etn. III, 65;
2) saufen, schlemmen:
brammaņi sasē̦dušies kruogū gar galdu un tikai vikuo Grob. n. Etn. III, 65. vikuoja līdz uotram rītam Frauenb.;
3) schnell laufen:
vikuo, kuo nagi ne̦s! Rutzau. Refl. -tiês, energisch arbeiten: Maiga ar Annu . . . vikuojas ar nešanu nuo pagraba augšām Janš. Precību viesulis 70. Etwa zur Wurzel von vèikt?
Avots: ME IV, 584
1) herzhaft arbeiten:
nu tik vikuo! Wain. tagad ņe̦maties vikuot, ka varam visu sienu savākt, kamē̦r vēl nesāk līt! Grob. n. Etn. III, 65;
2) saufen, schlemmen:
brammaņi sasē̦dušies kruogū gar galdu un tikai vikuo Grob. n. Etn. III, 65. vikuoja līdz uotram rītam Frauenb.;
3) schnell laufen:
vikuo, kuo nagi ne̦s! Rutzau. Refl. -tiês, energisch arbeiten: Maiga ar Annu . . . vikuojas ar nešanu nuo pagraba augšām Janš. Precību viesulis 70. Etwa zur Wurzel von vèikt?
Avots: ME IV, 584