vilnots

vil˜nuôts (li. vìlnuotas), villuôts Biel. n. U., Frauenb., wollig U., mit (dichter) Wolle, Flaum bedeckt: villuotas aitas Frauenb. villuots (behaart) cilvē̦ks ebenda. v`ilnuoti ^{2 cāļi} Kalzenau. aitiņa vilnuotām (Var.: vilnainām, vilnājām) kājiņām BW. 7905 var.

Avots: ME IV, 595