I vir̃ca Adiamünde, A.-Ottenhof, AP., Arrasch, Bauske, Frauenb., Jürg., Ligat, Salis, Salisb., Siuxt, Widdrisch, Wolm., Zögenhof, (mit ìr ) C., die Jauche, das Mistwasser U.; "eine Wassergrube, -pfütze beim Hause od. beim Viehstall" (mit ir̃) Frauenb.: laidarā ir virca LP. IV, 215. pie staļļa ir virca JK. V, 101. nuo kūtīm te̦k virca uz istabu Purap. Kkt. 40. ej aiz kūtīm, iesmel vircu! LP. III, 64. gulēja sarūguse brūni-zaļgana virca A. XX, 48. vircas bedre Konv. ² 2056. teļš iekrita vircā ar visu galvu Frauenb. Aus liv. vīrtsa dass., s. Thomsen Beröringes 287.

Avots: ME IV, 604

II virca Spiess n. U., Plur. vìrcas ² Kl., virces Mag. IV, 2, 156, virči, das Gewürz: virči - kâ pipari, sinepe, pa daļai arī vārāmais sāls MWM. IX, 596. Nebst estn. wūrts aus d. Würze.

Avots: ME IV, 604