vireklis,

1) = vira Ar., Wid.;

2) der Strudel; der Wirrwarr:
dzīves vireklis Sudr. E. kaujas vireklī vis˙negantākā A. v. J. 1899, S. 98. tik vireklis, kurp griežas MWM. VI, 772. vējš šņāca kâ burvju vireklī. Viruls vārīja vis˙ātrākā vireklī (sprach schnell) Aps. III, 19;

3) vire̦kls Meiran, einer, der schnell und undeutlich spricht.

Avots: ME IV, 604

vireklis,

1): ar savu burvju virekli Fausts (1936), 155.

Avots: EH II, 787