virksnis

I virksnis, s. virksne 2.

Avots: ME IV, 606


virksnis

II virksnis "naids, saduršanās": viņu mātei ar ve̦de̦klu jau bijis virksnis Plm. XVII, 86; "tracis, bara truoksnis, juceklis" Butzkowsky: bē̦rni taisīja lielu virksni. viņš arī likās tai virksnī iekšā. tur gāja virkšņiem ("pluosīdamies") vien. Zu virgât I?

Avots: ME IV, 606