virpuļuôt, vir̂puļuôtiês Segew., wirbeln (intr.), sich wirbelartig drehen: sniegs. smiltis, lapas virpuļuo pa gaisu. nuo sudmalām ūdens virpuļuo balts Apsk. v. J. 1903, S. 400. upēs ūdens virpuļuo Kursiten. krūmiņi virpuļuo, gruozas un šaudās Purap. J. str. 66. virpuļuot pa tas (= dzīves) priekiem A. v. J. 1899, S. 83. bē̦rni nuo kalna vir̂puļuo (wälzen sich) lejā C.

Avots: ME IV, 610

virpuļuôt, ‡

2) wirbelartig drehen
(?): Grauds ... virpuļuoja saimnieces pasmaguo augumu Atpūta, № 634.

Avots: EH II, 787