virsgalis

vìrsgalis V., virsgals C., Kl., das obere Ende; der Gipfel, Wipfel: akmeņa virsgals LP. VI, 204; VII, 356. vainaga virsgalā BW. III, 1, S. 72. kalna virsgalā (virsuotnē) atradās pils Dīcm. pas. v. I, 69. uz tuo kalnu virsgaļiem Glück Richter 9, 25. - virsgalis, das Kopfende des Bettes AP.

Avots: ME IV, 612