vispēdīgi

vispẽdîgi, Adv., ganz zum Schluss; als letzter (letztes); schliesslich: vis˙pēdīgi vēl stellēja pie ābeles rīkšu griêztu BW. 3944, 9. vis˙pirmais tu nuobiri, vis˙pēdīgi nuolapuoji 30632, 2. tev ludzuos . . . vis˙pēdīgi Gesangb. 173, 9.

Avots: ME IV, 625