viķelēt

I viķelêt Grosdohn n. Etn. I, 106, wie ein viķels singen (?).

Avots: ME IV, 584


viķelēt

I viķelêt,

1): zwitschern (wie eine Schwalbe)
PV.;

2) "veikli, lipīgi runāt" PV.

Avots: EH II, 782


viķelēt

II viķelêt, leicht, oberflächlich abwischen Grünh.

Avots: ME IV, 584