vãcietis (li. vókietis), der Deutsche: lai es triju vāciešu dēļ laiku kavēju! Auch (in Frauenb. u. a.) ein Spottname für einen verwöhnten Menschen. griķu (U.), putru (U.), kārklu od. skalu vācietis, spottende Benennung für einen Deutschtuer, dem es doch nicht gelingt. - vāciešu (gewöhnlich: vãcu) valuoda, die deutsche Sprache Oknist. vāciešu prece, ausländische Waren St.

Avots: ME IV, 492

vãcietis,

1): Demin. vācietītis 15582; Rīgas pili ar visiem vāciešiem BW. 31873. māsiņa sēž aiz galda kâ vāciete 21452. ai, kundziņ vācietiņ! 31852 (aus Sessw.); ‡

2) eine Kartoffelart Ramkau (frühreif, rosafarben, platt, mit früh welkendem Kraut),
(mit à ² ) Saikava (frühreif, rosafarben, länglich).

Avots: EH II, 761