vâjuôt,

1) = vâjêt, mager werden Vīt.;

2) kränkeln
U., AP., Jürg., (vâjât) Mahlup: cik ilgi tâ vājuosi un gulēsi? AP., Jürg. viņš tikmē̦r vājās, kamē̦r dievs viņu piejems Mahlup. Refl. -tiês, = vâjêtiês: viņš sāk vājuot; nezin, vai tik negrib tīšām vājuoties Vīt.

Avots: ME IV, 494

vâjuôt, ‡

3) schwächen:
vājuotuos spē̦kuos Rainis Dz. un d. III ² , 440.

Avots: EH II, 761