vãrstīkļi,
1) eine Pforte, eine Tür (verächtl. Bezeichnung) Orellen;
"= vārstala (vārstele) 5" Nötk.;
2) zum Flieken dienende Fäden (Abfall beim Weben) AP., Jürg.:
dzijas tinuot vai aužuot atkrīt dziju gabali; tuos savāc kuopā vārstīkļiem Jürg.;
vārstikļi "Einfädelungen" Wessen.
Avots: ME IV,
509,
510