vā`rti (li. var̃tai, apr. warto, r. воротá, serb. vráta dass.),

1) vārtis (nom. pl.) Manz., Elv., Glück, Demin. vãrteļi (li. varteliai) Līn., die Pforte, das Tor
U.: elles vārtis Manz. Post. I, 7. debess vārtis Glück I. Mos. 28, 17, caur... pilsāta vārtīm I. Mos. 23, 10. pagalma vārtu apse̦gs II. Mos. 38, 18. pie vārtu durvīm Richter 18,16. caur šaurām vārtīm Matth. 7. pilsāta vārti tuop atvē̦rti Judith 10, 9;

2) ein Gestell zum Kleetrocknen
Golg., Ogershof, Waridsen. vārtis für vārti wohl nach duris "Tür". Zu vēri "auf- resp. zumachen (eine Tür)".

Avots: ME IV, 510

vā`rti,

1): treji v. BW. 1284. vārtiņi jāatveŗ 26541, 3; ‡

3) die Beckenknochen, durch die ein Kind bei der Geburt aus dem Mutterleib gelangt
Sonnaxt.

Avots: EH II, 765