vàrîgs AP., Kaugershof, PS., Serbigal, (mit â) Arrasch, Baltinow, C., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Kr., Neuenb., Ogershof, Oknist, Saikava, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wolmarshof, (mit à ² ) Erlaa, Lös., Lubn., Preili, (mit â ² ) Līn., Pankelhof, Ruj., Salis, Selg., Siuxt, Widdrisch,

1) leicht verletzbar (z. B. zerbrechlich), empfindlich, schwächlich
L., U.: kusli un vārīgi asni Vēr. II, 37. pieduras pie vārīģās vietas Rainis Ant. un Kl. 47. zâles nuoderēja atnākušas guosniņas vārīgajām iekšām Etn.IV, 69. sievietes dzīve ir vārīga puķe Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 38;

2) gefährlich:
vārīgi zeļļi B. Vēstn. vārīgi ievainuots, stark verwundet;

3) vārīgi "= viegli" (behutsam?) Smilt. - Subst. vārîgums, die Zartheit V., Empfindsamkeit. Etwa aus mnd. varich "gefährlich" (vgl. pē(r)lîgs)?

Avots: ME IV, 505

vàrîgs,

1): auch (mit â) AP., Linden in Kurl., Skaista, (mit â ² ) Frauenb., Orellen; vârîgai (Adv.; "lē̦ni un - tīšām - nespēcīgi") kuost Kaltenbr.; ‡

4) "(schwer) krank"
Frauenb.

Avots: EH II, 763