vāsma

I vāsma,

1) der Iiauch Wessen
(mit ostle. ā aus ē̦?), der Wind(stoss) Mar. (mit à 2 );

2) vàsma 2 Mar., auch vàsme 2 ebenda, der Schlaganfall:
viņš nuomira vāsmes ķe̦rts Mar. n. RKr. XV, 142.

Avots: ME IV, 511


vāsma

II vāsma,

1) "?": kas visas atziņas, visuma saturu savāktu vāsmā Pūrs III, 96 (für vārsma 2?);

2) auch vāsms, eine grosse Menge:
salasīja ve̦se̦lu vāsmu Lemburg; ein Haufen gedroschenen, noch nicht gewindigten Getreides (mit à 2 ) Linden in Livl.; vgl. vārsms 3.

Avots: ME IV, 511