vēkšinât AP., C., Dunika, PS., Schujen, (mit è ² ) Golg., Schwanb., Sessw., Vīt., (mit ê ² ) Jürg., Karls., vēkšinât Wid., vêkšķinât ² Bers., KatrE., Lubn., Saikava, Sehren, vēkšķinât Ruj. n. U., zum Blärren, Plärren veranlassen U., schreien, weinen machen, lassen: kuo tu mazuo brālīti vēkšini? Vīt. vēkšināja . .. plēšas, ka ne atklausīties nevarēja Latv. (paegļus) likt uz uguns un tuos vēkšķināt Kaudz. Izjurieši 215.

Avots: ME IV, 555

vẽkšinât: in Dunika, Kal., OB. auch mit ẽ̦ gesprochen.

Avots: EH II, 775