vêlîns Prl. n. FBR. VI, 76, vēlīns Sessw., Vīt., vēlins Lemburg, Wessen, (mit ê ) Nötk., spät eintretend, verspätet: vēlīna labība Sessw., Getreide, das spät gesät wird und spät reift. vēlīni lini Sessw., Vīt. vēlīnie rudzi neiezeļ N.-Peb., Vīt. vēlīna sēja Vīt. vēlinās vasaras līetutiņš A. v. J. 1902. S. 388. vēlins pavasars Austriņš M. Z. 69. vēlins zieds Stari 1, 262. vēlinas vakariņas A. v. J. 1897, 11, S. 135. vēlīns ciemiņš Sessw. vēlinie viesi A. v. J. 1899, S. 361. paraudzījās uz vēlinajiem meženiekiem Niedra Kad mēnesis dilst 264. māsiņa . . . kam augi vēlina bāliņuos? BW. 13645, 5.

Avots: ME IV, 558

vêlîns: auch Aahof, AP., Borchow, Fehsen, Fest, Gr.-Buschh., Kalnemois, Lubn., Oknist, N.-Schwanb., Sonnaxt, Tirsen, Weissensee, Tdz. 36491 (aus Grosdohn); vēlīni lini; vēlīni talcē̦ni; vis˙vēlīnākās puķes Saussen n. FBR. XIII, 161 f.

Avots: EH II, 776