vērstuve

vḕ̦rstuve (li. verstuvė "Pflugstürze" Miežinis, LChr. 191, 26 und Arch. Philol. I, 136),

1) s. vē̦rstava;

2) das männliche Glied
Frauenb.

Avots: ME IV, 566


vērstuve

vḕ̦rstuve,

1): mit ḕ̦r 2 Borchow, Pilda, Skaista, mit ē̦r Puhren n, FBR. XIV, 48.

Avots: EH II, 778