vẽrte, vē̦rta L., vẽrts, -s Wolm. u. a., der Wert, die Wichtigkeit U.: vai tur vērte vest: tur tak pa[r] velti ve̦d KatrE. nav vis vērte tik daudz grūst ebenda. tur būs vērte iekšā iet (da wird es lohnen hineinzugehn) BW. 13995. nebij vērtes . . . iet baznīcā 21258, 8. vai vērtes (vẽrts Wolm. u. a.) būtu brist ... dubļuos Kaudz. Izjurieši 51. ne tavas vē̦rtas, nicht deinesgleichen St. me̦klē̦dama, kas viņas vērtes ir Glück Weish. Sal. 6, 17. iecienī viņu tâ, kâ viņa vērtas ir Sirach 10, 27. ne tu manas vērtes (Var.: manu vērti) biji. nu vēl nāca mana vērte (meinesgleichen, wer meiner wert ist) BW. 15191. gāju ... savas vērtes (Var.: savu vērti) lūkuoties 33106, 4. es nebiju puiša vērte 14803. tiesas tē̦vi ir gan kaut kuo vērtes (sind etwas wert) Kaudz. Izjurieši 206. neesiet manu svārku vērtes (meines Rockes wert) BW. 8880. tev pagāja trīs vasaras vērtes meitas meklējuot 9612. vērtes puiši 11010. manta pa vērtei jāpārduod P. W. Šis ar mani tiesāties? 9. Vgl. vẽ̦rts.

Avots: ME IV, 567, 568

vẽrte: auch Roop; tis nav nuošpļauties v. Oknist. kādā vērtē tagad stāv ādas Anna Dzilna 189. plata ķērne spaņņa vērtē Siuxt. cilvē̦ks jau ne˙kuo vērtes nebij Orellen. vienā vērtē Siuxt n. BielU. "vienu vēršu."

Avots: EH II, 778