vīstenis

vīstenis,

1) ein Bündel
Spr., (mit î) Kreuzb., Nötk.; eine Tüte: kāpuram priekšgals vīsteņa (tūtas) veidā sažmaudzināts Mežos un ārēs II, 91;

2) ein kleines Kind
Spr.

Avots: ME IV, 643