vĩzde̦gunĩs (f. -ne) C., Lin., PS., ein Naseweiser U., Grenzhof, Nigr.; wer andere auslacht Dunika; ein Neugieriger Spiess n. U.: ai, meîtiņa vīzde̦gune, necel augstu de̦guntiņa! BW. 11027. kas bij kāda vīzde̦gune, gāj[a] garām šņaukādama 29799, 4. ej, tu le̦pna vīzde̦gune, es jau tevis nelūgšuos! 1231. Umbildung von nd. wîisnäsig "naseweis" (bei Frischbier).

Avots: ME IV, 650

vĩzde̦gunis: auch BW. 9813, 5.

Avots: EH II, 794